Gadu gaitā zemnieki turpināja veikt atlasi no kviešu graudiem, kas izaudzēti viņu laukos un parādījuši labas īpašības – ir viegli novācami, ar labu ražību u.c., un tā sāka dominēt arvien jaunas kviešu šķirnes.
Audzētaju vidū par iecienītākajiem kļuva plēkšņu un parastie maizes kvieši. Šie divi atkal bija rezultāts, kas iegūts dabiskās hibridizācijas ceļā starp Emmer kviešiem un savvaļas kazas zāli Aegilops tauschii. Šīs hibridizācijas rezultātā no tetraploīda ieguva heksaploīdu, kas tagad satur sešus pārus hromosomu, t.i., 42 hromosomas, kas nedaudz atšķiras no sākotnējām sugām. Šo - daudzu gadu garumā notikušo - “dabisko” ģenētisko attīstību, kas bijusi ļoti veiksmīga tagad ar biotehnoloģijas palīdzību izmanto pētniecībā, lai, izmantojot mērķtiecīgu gēnu manipulāciju, ātrāk iegūtu jaunas un augstražīgas šķirnes.
