Tas ir graudu rindu skaits vārpā. Viens no miežu ģenētiskās daudzveidības izpausmes veidiem ir graudu rindu skaits, kas attīstās vārpā. Savvaļas miežiem ir divu rindu vārpas, bet kultivētajiem miežiem pārsvarā ir sešu rindu vārpas.
Lielākā daļa miežu tiek audzēti pārtikai – gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Graudiem, kas ir paredzēti mājlopiem vai cilvēku pārtikai, ir lielāks olbaltumvielu saturs. Var būt arī plēkšņu un kailgraudu mieži. Dažu jauno kailgraudu miežu šķirņu graudi ir vieglāk sagremojami, ar augstāku olbaltumvielu saturu, tas ir īpaši nozīmīgi cūku un mājputnu barībai. Barībai miežu graudus pulē, maļ, pārstrādā pārslās vai granulē. Arī iesala ražošanas blakusproduktus (bieži sauktus par drabiņām) var izmantot lopbarībai. Visbeidzot miežus var izmantot ganībām vai pļaut un izbarot kā lopbarību.
Cilvēku uzturā tos lieto kā grūbas vai miežu miltus. Līdz 1500. gadam miežu milti bija galvenā maizes sastāvdaļa.
Otrs nozīmīgākais miežu izmantošanas veids ir iesala ražošana. 60–65% iesala ir nesašķelta ciete un to lieto alus, destilētā alkohola, iesala sīrupa, iesala piena, aromatizētāju un brokastu pārtikas ražošanā. Šim nolūkam paredzētajām šķirnēm bieži ir zemākas ražas, bet tos var pārdot par augstākām cenām nekā lopbarības šķirnes. Iesala ražošanas procesā notiek graudu diedzēšana kontrolētā veidā un tad tā tiek pārtraukta. Ir trīs galvenie posmi.
Konversijas proporcija parasti ir šāda: 22 kg miežu ⇒ 17 kg iesala ⇒ 100 l alus.
Cits miežu klasifikācijas veids ir akotu salīdzināšana: